Par Misu          

Misas upe garāka par 100 kilometriem ir pelnījusi savu atsevišķu lapu. Jo tikai tādā veidā iespējams  sniegt vairāk par mazajām, otrās un trešās pakāpes pietekām. Turklāt Misa pati teju vai kļūst kā Lielupes pieteka, tamdēļ ka Iecava kopš zināmas rakņāšanās daļēji notek pa Velna grāvi. 

Misa ir Iecavas > labā krasta pieteka Zemgalē, Bauskas un Jelgavas rajonā. Sākas Valles pagastā uz dienvidiem no Vaskiem Baldones—Vecumnieku paugurlīdzenuma pakājē.

pamatnosaukums	garums		kritums	vidējais	sākotne	izteka	stāvoklis	baseins	notece	īpašais
	km		metri	m/km		mvjl.	kanāls	km²	km³
MISA	108 (114,24)		42	0,39	purveklis	41	85 km	902,6	0,22	viduslaiku robeža

Sākas no Misas purva kurā senču pilskalns. Upes augštece atrodas Viduslatvijas zemienes Upmales līdzenumā, lejtece Tīreļu līdzenumā., kur augštece regulēta, izveidojot grāvju tīklu.  Upes gultne pamatā iet pa limnoglaciālu līdzenumu, krastos daudzi purvi. Posmā līdz Zvirgzdei
upes gultne taisnota. Starp Stelpi  un Beibežiem kūdras ieguve un polderi. No Zvirgzdes līdz Plakanciemam tek pa līdzenu mežainu apvidu.

Tā kā lielāko daļu (9/10) Iecavas ūdeņu novada Velna grāvis caur Garozu Lielupē, Iecavas grīvā lielāko daļu sastāda Misas ūdeņi. Kad Olaines  pilsētai un rūpnīcu vajadzībām bija nepieciešams papildus ūdens, to pievadīja pa Daugavas—Misas kanālu no Ķekavas un Daugavas.

Arī Olaines tuvumā taisnota atstājot dzelmainas vecupes. Gultnē sakrājušies savdabīgi aizsprosti no drazām, kā korķi. Krastos vairākas vasarnīcu kolonijas (lielākā Dzērumi). Lejpus Plakanciema upes krasti biezi apdzīvoti. Ietek Iecavā pie Ozolniekiem. Upi šķērso autoceļi A7, A8, P87, P88,  P89  un P92, kā arī Jelgavas—Krustpils dzelzceļš.

Misa pirms Pēterniekiem, foto

Lielāķās pietekas ( A – Z ) (Wiki) – >Apiņupīte; >Cena; >Daugavas—Misas kanāls12; >Gailīšu strauts; <Mīlupīte; >Olaine13; >Pupla; >Taļķe34; >Vārnupe17; >Zvirgzde 30; <Medaine13; >Milupīte; <Skujupīte; <Tēces strauts; <Vāverupīte6;